top_lefttop_midtop_right
Ziņas
1349266207037029600.jpg

Kārļa Skalīša gleznu izstāde

03.10.2012

No 2. līdz 29. oktobrim Valmieras integrētajā bibliotēkā apskatāma valmierieša Kārļa Skalīša (1900 - 1997) gleznu izstāde. 

 


 Kārlis Skalītis
(1900-1997)

scan0001_1Ilggadējs Valmieras Kultūras nama Tautas Tēlotājmākslas studijas dalībnieks pagājušā gadsimta otrajā pusē, kad savu vārdu pieteica gleznošanas studiju pilnveidojies zīmēšanas pulciņš. No pašiem pirmsākumiem K. Skalītis ir aktīvs pulciņa biedrs, kā arī Valmieras pilsētas , rajona, novadu un republikas pašdarbības kolektīvu radošo pasākumu līdzdalībnieks. Viņa darbu anotācijas minētas daudzu izstāžu programmās un katalogos. Kopā ar vairāku ievērojamu republikas pašdarbības kolektīvu dalībnieku darbiem, viņa gleznas eksponētas arī Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā.

Tēvu atceros mūžīgā saskarē ar paleti, otām krāsām, kartoniem, galdnieka līmi… Neiztrūka tur arī ēvele, ēvelbeņķis un ar krāsā un līmi piesātināts linaudekla priekšauts. Izņemot ēvelbeņķi, tas viss aizņēma ne vairāk kā četrus kvadrātmetrus kopējā istabā. Plenērs vai gleznošana dabā bija viņam kā maizes zupa ar putukrējumu. Arī veselības eliksīrs. Lūk, kādā no daudzajām gleznošanas tehnikas, krāsu mācības un kompozīcijas studiju pierakstu kladēm viņš lapas malā atzīmējis: „Džinkst galva, sāp sirds.” Atliek tikai piebilst, ka ieraksts izdarīts sešdesmit gadu vecumā, uzsākot gleznošanas studijas. Viņš nodzīvoja garu mūžu un gleznoja, gleznoja, gleznoja.

Kārlis Skalītis dzimis Ropažu pagastā. Bērnība paiet Mazās Juglas krastos. Būdams vientuļas laukstrādnieces dēls, kopā ar māti un visu mantību, kurā ietilpst vērpjamais ratiņš, gulta un pūralāde, ik Jurģos ceļo no viena saimnieka pie otra. Sešu gadu vecumā tiek uzsāktas cūkgana gaitas un tā līdz pat 1914.gadam, kad Pirmais Pasaules karš ierauj bēgļu gaitās. Skolā iet iznāk maz.
1924.gadā, pēc mātes nāves, pārceļas uz dzīvi Valmierā. Strādā par tirgotāja palīgu. Darbs prasa zināšanas un kopš šī brīža pašizglītība kļūst par viņa dzīves vadlīniju. 1934.gadā viņš kā autodidakts nokārto valsts eksāmenus pie Skolu departamenta pilnā vidusskolas kursa apmērā un uzsāk darbu Valsts Zemes bankā. 1936.gadā apprecas ar valmierieti Emmu Pērkoni. Ģimenei piepulcējas divi dēli - Edvīns (1937) un Andris (1939).
Otrais Pasaules karš sagrauj sapņus par tālāko izglītošanos. Sākas vienmuļš, pelēcīgs grāmatveža darbs, kuru pavada nemitīgs stress un trūkums, līdz pat aiziešanai pensijā.
Ar aiziešanu pensijā 1960.gadā, kad dēli izvadīti lielajā dzīvē, viņš var visā pilnībā atvērties savam ilgus gadus lolotajam aicinājumam - glezniecībai. Kā viņš pats atzīmē, šajā jomā viņš nebija darījis neko, bet dzīvi gleznieciski skatījis un izjutis visu mūžu.
Par viņa otrām mājām kļūst kultūras nama Tēlotājas mākslas studija. Līdzdarbība studijā, piedalīšanās ikgadējās mākslas dienās, E.Melngaiļa Tautas mākslas nama rīkotajos sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas kursos, dažādās izstādēs novada un republikas mērogā. Tas dara viņa dzīvi pilnīgu. Kādas izstādes noslēgumā astoņdesmitajos gados viņš savā pieticībā teiks „…paldies Padomju varai”. Viņam neko vairāk nevajadzēja, kā iekšēju brīvību un mieru.

Radošās darbības kopsavilkums - divas personālizstādes 1973. un 1986.gadā.

Andris Skalītis
 
 

 
Aptauja

Vai izmantojat iespēju Valmieras integrētās bibliotēkas 1. stāvā saņemt čeku ar izsniegto grāmatu sarakstu un nodošanas termiņu (var atzīmēt vairākus variantus)

Nezināju par šādu iespēju

Izmantoju, tas ir ērti

Neizmantoju, man to nevajag

Man tas nav vajadzīgs, jo izmantoju attālināto pieeju savam bibliotēkas kontam

Iespējams pamēģināšu

Balsis: 96

Kalendārs
 <          septembris 2017          > 
P O T C P S S
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930 
gramatu klubs gramatu klubs banner_lv iespejukarte
 
  VALMIERAS INTEGRĒTĀ BIBLIOTĒKA
Visas autortiesības aizsargātas
2017
Pēdējās izmaiņas veiktas 28.05.2014
xwifilogo logoedbbllogo