top_lefttop_midtop_right
Ziņas
1235046418024573900.jpg

Mazliet neparasti Meteņu laikā

19.02.2009

Valmieras integrētajā bibliotēkā 7. februārī notika Meteņu sadziedāšana. Tā bija veltīta jaunajam gadskārtu lokam. Pie mums ciemojās folkloras kopa "Pērlis" ar vadītājiem Jāni un Daci Vītoliem un Mazsalacas folkloras draugi ar Austri Grasi. Savus iespaidos par pasākumu dalījusies rīdzeniece Gunta Saule.

Tā Valmieras pusē tika Meteņi svētīti

Meteņi ir laiks, kad sākas Jauns gads lielajā gadu ritējumā. Tā vēsta Meteņu vārds, šo gaišo svētku senais nosaukums un tā vēsta tradīcija. Lietuviešu valodā vārdā „metas” (gads) vēl saglabājies šī senā vārda nosaukums. Latviešu valodā mēs līdzībās runājam par laika metiem.

Meteņu laiks ir cieši saistīts ar jaunā īstenajiem aizsākumiem, ar jaunā uzmetumiem... Esmu dzirdējusi domu, ka, lai arī jauns gads sākas Ziemas Saulgriežos, vecais gads tā īsteni beidzas tikai Meteņos. Un tādēji laiks saiknē ar telpu var veidot spirāli, vijumu, bezgalīgu attīstības loku, nevis noslēgtu apli, kas beidzas pats sevī. Lai arī vijums, no augšas skatoties tas pats aplis vien ir.

Dziļas Dievatziņas kopēji ikdienas dzīvē,- Jānis Vītols (Johans), dievišķās dziedošās būtnes Dace, Rasa un Ilze, un citi Druvienas folkloras kopas dalībnieki viesmīlīgajā Valmieras Integrētās bibliotēkas Klusajā lasītavā bija aicinājuši kopā ļaudis, kam tuva tik latviskā garīgā prakse – dziedāšana, dziedāšana kā meditācija un apcere, dziedāšana un pasaules un pārpasaules „vērošana”, dziedāšana savienojoties ar dziesmu, Dainu. Savienošanās un saplūsme vienā veselumā - dziesma, cilvēks, telpa.

Tā mums māca Johans par to stāstīdams, tā māca Ilze, Dace un Rasa, ieskandēdamas dziesmas dzīvību, tā mācāmies mēs paši – dziedādami un vienlaikus klausīdamies. Sadarbībā ar tiem dziedošajiem ļaudīm, kas rada dziesmas telpu jau gadiem ilgi un, kuru pulks - līdzdziedātāju un līdzradītāju, kopā radītāju kopa vairojas, kuplo, zaro un plaukst. Un ar ik jaunu tikšanās un kopā dziedāšanas reizi Dziesmu koks jo dižāks un skanīgāks top. Tā pamazām notiek brīnums, kas tik vienkāršs – ļaut dziesmai skanēt caur pašiem.

Kā caur dziesmu ieraudzīt un sajust, saprast pasauli – tas šķiet tik vienkārši, kad pasacīts – tā pasaule zīme tepat ir, tepat lasāma:

Galdiņam četri stūri, visi četri vajadzīgi,
Uz pirmā Saule lēca, uz otrā norietēja,
Uz trešā Laima sēd, uz ceturtā mīļa Māra...

Galds ir tepat tā telpa, kuŗā mītam, vieta, kur rit mūsu dienas, Zeme, kur Saule lec un riet, kur jūŗa viļņojas un upes, kur kalni tiecas augstumā tuvāk saulei un zvaigznēm, kur meži šalc dižā svētumā, kur Māra, vieliskās pasaules aizbildne Laimas lemtajiem likteņiem ļauj īstenoties.

Tā ir sena, visticamāk, ne tikai latviešu tradīcija, jaunam gadam sākoties, it kā izdzīvot visu nākamo gadu. Gluži nevilšus šādu domu atcerējos, kad pati piedalīdamās vēroju, kā viss še norisēja. Meteņu vakara sadziedāšanās - Druvienas Pērlim, draugu kopas Sadziedāsim draugiem kopā ar krietno mazsalacēnieti Austri Grasi un viņa rosināto Mazsalacas folkloras pulciņu „Rāmsalaca” (jo daži tajā no Mazsalacas, daži no Ramatas un visi kopus rāmi ļaudis) jauši vai nejauši tā arī noritēja – dziesmās izvijoties cauri visam gada ritumam – gan Lielajai dienai un Ūsiņam, gan Jāņu nakts burvībai, gan arī Veļu laika atziņām un pieredzei saistībā ar citas Saules esamību.

Tāda, lūk, bij’ skaistā sadziedāšanās Valmierā – it kā pretēji vai drīzāk dažādi, raksturā atšķirīgu dziesmu skanējumu savijums. Kā viena vaida audums ar cita veida velkiem – kas maina gan auduma stiprību, gan tā raksturu, salikumu un izskatu.

Austra un Mazsalacas kopas spēks dziesmā ir viens un Vītolu un Sadziedāsim spēks atkal cits. Citāds raksturā un saturā. Austris arī latviešu dziesmas dziedot saglabā ziemeļu tautu tradicionālajai dziedāšanai raksturīgo skaldisko, vēstījumdziesmas raksturu. Austrim dziesmas ir stāsts: dzīves, notikumu vai pieredzes stāsts.

Vītolu dziedājums savā būtībā smalkāks, netveramāks, saglabājot vēlmi arī iespēju ne tikai dziesmai ļaut skanēt caur pašiem, bet arī sajust kaut ko tādu, kas dziesmā dzīvo aiz vārdiem un aiz melodijas.

Pieredze savienot divus tik dažādus dziedāšanas veidus, tik dažādus dziesmai ļaušanās veidus, ir jauna.

Autors: Gunta Saule
Publicēts
: E-Mistērija 10.02.2009, pilna raksta versija lasāma šeit


 
Aptauja

Vai izmantojat iespēju Valmieras integrētās bibliotēkas 1. stāvā saņemt čeku ar izsniegto grāmatu sarakstu un nodošanas termiņu (var atzīmēt vairākus variantus)

Nezināju par šādu iespēju

Izmantoju, tas ir ērti

Neizmantoju, man to nevajag

Man tas nav vajadzīgs, jo izmantoju attālināto pieeju savam bibliotēkas kontam

Iespējams pamēģināšu

Balsis: 97

Kalendārs
 <          novembris 2017          > 
P O T C P S S
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930   
gramatu klubs gramatu klubs banner_lv iespejukarte
 
  VALMIERAS INTEGRĒTĀ BIBLIOTĒKA
Visas autortiesības aizsargātas
2017
Pēdējās izmaiņas veiktas 28.05.2014
xwifilogo logoedbbllogo