top_lefttop_midtop_right
Ziņas
1340196089060106300.jpg

Eurydice: Valstij jāmāca ikvienam skolēnam būt pilsoniski aktīvam

20.06.2012

Visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis skolu izglītības programmās ir integrējušas pilsonisko izglītību (ar vairākām atšķirīgām pieejām), secināts Eurydice tīkla ziņojumā „Pilsoniskā izglītība Eiropā”. Latvijā formālajā izglītībā nav vienotas pilsoniskās izglītības stratēģijas, lai gan vairāku priekšmetu standartā iekļautas attiecīgas tēmas. Pilsoniskā audzināšana galvenokārt atstāta jauniešu interešu organizāciju pārziņā, bet vecākiem skolas dzīvē lielākoties ir konsultantu loma.

 Eiropas izglītības, audiovizuālo lietu, kultūras un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu uzsver, ka pilsoniskās kompetences var sniegt katram indivīdam iespēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, taču šīm kompetencēm jābūt balstītām uz labām zināšanām par sabiedrības vērtībām, politiskajiem jēdzieniem un iekārtām.

Ziņojums par 31 Eurydice tīkla valsti (ES dalībvalstis, Islande, Norvēģija, Horvātija un Turcija) liecina, ka pastāv vispārēja vienprātība — par pilsoniskās izglītības uzdevumu būtu jāizvirza kritiskās domāšanas, analītisko prasmju un tādas attieksmes attīstīšana, kas veicinātu aktīvu dalību skolas un sabiedrības dzīvē.

Pilsoniskā izglītība – obligāta skolas programmas daļa
Lielā daļā Eiropas valstu pilsoniskā izglītība ir kā obligāts atsevišķs mācību priekšmets, kas dažkārt tiek mācīts jau sākumskolā. Daudzviet pilsoniskā izglītība ir integrēta plašākos mācību priekšmetos/izglītības jomās, piemēram, sociālajās zinātnēs, vēsturē, ģeogrāfijā. Vairākās valstīs visu priekšmetu skolotājiem jāsniedz savs ieguldījums pilsoniskās izglītības nodrošināšanā ar starpdisciplināras pieejas palīdzību.

Skolotājiem un skolu vadītājiem jāpilnveido pilsoniskās izglītības līderprasmes
Jautājums par pilsoniskās izglītības skolotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanu Eiropas valstīs ir problemātisks - lai gan vairākas valstis pēdējos gados ir reformējušas pilsoniskās izglītības saturu, šīs reformas reti kad ir bijušas saskaņotas ar sākotnējās pedagoģiskās izglītības vai profesionālās pilnveides programmu piedāvājumu. No visām Eiropas valstīm tikai Anglijā (Apvienotā Karaliste) topošajiem skolotājiem piedāvā specializāciju pilsoniskajā izglītībā.

Ne tikai skolotājiem, bet arī skolu direktoriem ir nozīmīga loma pilsoniskajā izglītībā. Labvēlīga skolas klimata vai aktīvas skolēnu līdzdalības skolas un kopienas dzīvē veicināšana ir tikai daži no piemēriem.

Vecāki var līdzdarboties skolas dzīvē
Pat ļoti decentralizētās izglītības sistēmās Eiropas valstīs, kur skolām ir ļoti liela patstāvība, piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē, pastāv valsts līmeņa normatīvais regulējums, kas nosaka vecāku līdzdalību noteiktu lēmumu pieņemšanā skolas dzīvē. Astoņu valstu izglītības sistēmas paredz iespēju vecākiem veidot brīvprātīgas vecāku apvienības skolu ietvaros, kas sniedz palīdzību atsevišķiem vecākiem, konsultē bērnu izglītības jautājumos, asistē skolas izglītības aktivitātēs.

Latvijā vecāki var piedalīties skolas pārvaldē, taču skolas noteikumu, budžeta, skolas darbības plāna, izvēles priekšmetu, izglītības materiālu iegādes, pedagoģiskā darba satura un atbalsta pasākumu noteikšanā vecāku pārstāvjiem ir konsultatīva loma. Salīdzinājumam – Dānijā, Īrijā, Francijā, Itālijā un vairākās citās valstīs praktiski visās minētajās jomās vecākiem ir lēmumu pieņemšanas funkcija.

Skolēnu līdzdalība skolas vai kopienas pasākumos veicina demokrātisko praksi
Ziņojumā konstatēts, ka visās Eiropas valstīs skolas ir ieviesušas noteikumus un ieteikumus, kuru mērķis ir veicināt demokrātisku praksi un līdzdalību, piemēram, ar klašu pārstāvju ievēlēšanu, skolēnu padomju starpniecību un audzēkņu pārstāvju ievēlēšanu skolu pārvaldes organizācijās. Tādējādi palielinās varbūtība, ka jaunieši aktīvi iesaistīsies sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

Visās valstīs pastāv vadlīnijas, pēc kurām skolēniem ir iespēja piedalīties savas skolas dzīves organizēšanā. Programmu un projektu ierosmes paredz skolēnus no dažādām etniskām un sociālekonomiskām grupām iesaistīt kopīgos pasākumos (šāda veida projekti ir īstenoti, piemēram, Latvijā). Turklāt aktīvu līdzdalību arvien biežāk ņem vērā arī skolēnu sasniegumu vērtēšanā.

Ar ziņojuma pilnu tekstu var iepazīties VIAA mājas lapas sadaļā Eurydice publikācijas: http://www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/eurydice/eurydice_publikacijas/

Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. Eurydice tīklu Latvijā pārstāv VIAA.

 Faktu buklets latviešu valodā

 
Aptauja

Vai izmantojat iespēju Valmieras integrētās bibliotēkas 1. stāvā saņemt čeku ar izsniegto grāmatu sarakstu un nodošanas termiņu (var atzīmēt vairākus variantus)

Nezināju par šādu iespēju

Izmantoju, tas ir ērti

Neizmantoju, man to nevajag

Man tas nav vajadzīgs, jo izmantoju attālināto pieeju savam bibliotēkas kontam

Iespējams pamēģināšu

Balsis: 98

Kalendārs
 <          maijs 2019          > 
P O T C P S S
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
gramatu klubs gramatu klubs banner_lv iespejukarte
 
  VALMIERAS INTEGRĒTĀ BIBLIOTĒKA
Visas autortiesības aizsargātas
2019
Pēdējās izmaiņas veiktas 28.05.2014
xwifilogo logoedbbllogo