top_lefttop_midtop_right
Ziņas
1396958850006141800.jpg

Pasaules Bankas pētījumā izvērtē Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeli

04.04.2014

 

Pasaules Bankas pētījumā izdarīti pirmie secinājumi par situāciju Latvijas augstākās izglītības finansēšanā

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti,  universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību. Tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, decentralizētā kredītu sistēma rada praktiskas problēmas, izglītības sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā par Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmas stiprajām un vājajām pusēm.

Pasaules Bankas iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.

"Augstākā izglītība, nenoliedzami, ir nozīmīgs tautsaimniecības konkurētspējas dzinējspēks, kuram ir arvien pieaugoša nozīme valstu nacionālās politikas dienaskārtībā. Izglītības sistēmas saskaras arī ar nopietniem izaicinājumiem, uzturot kvalitāti un atbilstību, kā arī paaugstinot efektivitāti un nodrošinot objektivitāti augstākās izglītības jomā. Tā rezultātā vairākās Eiropas valstīs tiek izstrādāti jauni augstākās izglītības finansēšanas modeļi kā politikas atbilde uz šiem izaicinājumiem,” uzsvērts PB pētījumā. „Lai arī Latvija pārskatītu savus finansēšanas risinājumus, uzsākts šis pētījums, kurā eksperti arī modelēs finansēšanas alternatīvas, jo mums gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments augstskolām ir tas, kas tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, t.i., izglītības vajadzībām. Turklāt studiju finansēšanas mehānismā praktiski nav sniegumu veicinošu elementu, kas ļautu augstskolām pretendēt uz papildu finansējumu, balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem. Valsts izglītības attīstības aģentūra trīspusēja sadarbības līguma ietvaros nodrošina šī pētījuma administrēšanu," atklāj VIAA direktore Dita Traidās.

PB bankas ziņojumā secināts, ka Latvijas finansēšanas modeļa stiprā puse ir universitātēm dotā ievērojamā finanšu autonomija, kas ļauj dažādot resursus. Finansējuma modelis, kura pamatā ir studiju vietas, nodrošina nozarei zināmu stabilitāti un ļauj īstenot nozares līmeņa plānošanu ar virzību uz darba tirgus vajadzībām. Turklāt Latvijā ir liels skaits studentu, kas maksā pilnu studiju maksu, un ievērojamu pētniecības finansējuma daļu sedz ES fondi.

Tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums ne tikai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bet, kas ir svarīgi, arī attiecībā pret valdības uzstādījumiem mērķiem un likumīgi noteiktiem katras studiju vietas mērķiem. Latvijas augstākās izglītības sistēmai gadiem ir bijis nepietiekams finansējums. Kopējie finansēšanas līmeņi ir ļoti zemi (un zemākie visās Baltijas valstīs), taču augstākajai izglītībai piešķirto valsts līdzekļu ziņā Latvijas rādītāji ir zemākie salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, tam atvēlot 0.8 procentus no IKP salīdzinājumā ar 1.27 Lietuvā, 1.23  Igaunijā un ES27 vidējo rādītāju 1.26 (Eurostat, 2010). Eksperti norāda, ka finansējuma trūkums ir jāņem vērā, aplūkojot Latvijas esošās finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses.

Salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm Latvija uzrāda augstus rezultātus finanšu autonomijas ziņā. Saskaņā ar Eiropas Universitāšu asociācijas „Universitātes autonomijas rādītāju” tā ierindojas 4.vietā starp 28 Eiropas augstākās izglītības sistēmām. Nodrošinot augstāku iestāžu autonomijas līmeni, bieži vien tiek sagaidīts, ka uzlabosies augstākās izglītības iestāžu sniegums un augstākās izglītības sistēma kopumā. Tiek uzskatīts, ka, jo autonomākas ir augstākās izglītības iestādes, jo labāk tās ir sagatavotas gūt papildu ienākumus, izmantojot līdzekļu piesaistīšanas vai efektivitātes pasākumus, brīvi orientējot savu stratēģiju uz pieejamajiem līdzekļiem, potenciāli koncentrējoties uz specifiskajām pētniecības stiprajām pusēm vai mainot līdzsvaru starp izglītību un pētniecību. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, valsts iestādes vairākās Eiropas valstīs ir piešķīrušas vairāk brīvības augstākās izglītības iestādēm to resursu pārvaldīšanai un jaunu, ienākumus radošu politiku izstrādei.

Pētījuma eksperti secina, ka esošais valsts finansējuma modelis Latvijā ir galvenokārt uz ieguldījumiem vērsts „viena balsta” modelis, kas kopumā nerada līdzsvaru starp stabilitāti, sniegumu un orientēšanos uz inovācijām. Tas arī vājina saikni starp valsts finansējumu un nacionālajām un institucionālajām stratēģijām. Turklāt sistēma ievērojami paļaujas uz ES fondiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, vienlaikus arī nozaru un privāto avotu finansējums ir nepietiekami attīstīts. „Kamēr valsts finansējums principā tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, t.i., izglītības vajadzībām, tas de-facto ir gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments, un tādējādi tam ir jāapmierina daudz universitāšu konkurējošo vajadzību. Nelielie uz sniegumu vērstie elementi, piemēram, niecīgi uz konkurences pamata piešķirti pētniecības līdzekļi, balstās uz kritērijiem, kas nav saprotami ieinteresētajām pusēm, un tādējādi nepanāk vēlamo efektu. (..) Studiju vietu izmaksu pamatojums likumdošanā ir novecojis, turklāt universitātes saņem tikai 80 procentus no noteiktajām minimālajām izmaksām,” secināts pētījumā.

Eksperti uzsver, ka diskusija par Latvijas pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas stiprajām un vājajām pusēm ir jāvirza, vadoties pēc labu finansēšanas modeļu kritērijiem, kas izriet no Eiropas tendencēm un starptautiskās prakses. Šie kritēriji ir stratēģiskā orientācija, stimulu orientācija, ilgtspēja, atbilstība likumdošanai, autonomija un brīvība, praktiskā iespējamība.

Īsumā par Pasaules Bankas pētījumu
2013. gada 2. decembrī Pasaules Bankas reģionālais vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Ksavjērs Deviktors, IZM valsts sekretāres vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās parakstīja trīspusēju līgumu par pētījuma veikšanu, kura gaitā tiks izvērtēta starptautiskajā vidē izmantotu augstākās izglītības finansēšanas modeļu piemērotība Latvijai un sniegtas rekomendācijas valsts rīcībpolitikas izstrādei jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.

Paredzēts, ka PB sagatavos pētījumu līdz septembrim. Pētījuma gaitā tā vērtēs Latvijā pastāvošo finansēšanas pieeju un tās stratēģisko atbilstību. Konsultējoties ar augstākās izglītības nozares pārstāvjiem, pētījuma veicēji modelēs iespējamās finansēšanas alternatīvas, ņemot vērā gan fiskālos ierobežojumus, gan makroekonomiskās attīstības perspektīvu un starptautisko konkurētspēju. Savukārt ministrija koncepcijas projektu jauna finansēšanas modeļa ieviešanai Ministru kabinetā iesniegs līdz 2014. gada 31. decembrim.

Plašāka informācija par pētījumu, kā arī 1.ziņojuma pilns teksts pieejams VIAA mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā „Pētījums: Augstākās izglītības finansēšana”, kā arī IZM mājaslapā www.izm.gov.lv.


Papildu informācija:
Linda Kapustinska,
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67854760, 29480589
e-pasts: linda.kapustinska@viaa.gov.lv


 
Aptauja

Vai izmantojat iespēju Valmieras integrētās bibliotēkas 1. stāvā saņemt čeku ar izsniegto grāmatu sarakstu un nodošanas termiņu (var atzīmēt vairākus variantus)

Nezināju par šādu iespēju

Izmantoju, tas ir ērti

Neizmantoju, man to nevajag

Man tas nav vajadzīgs, jo izmantoju attālināto pieeju savam bibliotēkas kontam

Iespējams pamēģināšu

Balsis: 98

Kalendārs
 <          maijs 2019          > 
P O T C P S S
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
gramatu klubs gramatu klubs banner_lv iespejukarte
 
  VALMIERAS INTEGRĒTĀ BIBLIOTĒKA
Visas autortiesības aizsargātas
2019
Pēdējās izmaiņas veiktas 28.05.2014
xwifilogo logoedbbllogo